Iespējams visiem ir zināms, ka relaksācija var palīdzēt, kad esam satraukti, kad mums sāp, dzīve šķiet drūma, un liekas – jo vairāk mums nepieciešams relaksēties, jo grūtāk to izdarīt.
Minētās dilemmas atslēga ir izpratne, ka relaksācija ir spējas, kuras ir jāapgūst un, līdzīgi kā visas spējas, ir arī jāattīsta praktiski.
Spēja relaksēties stresa apstākļos ir prasme, tādēļ esiet laipni pret sevi. Lai cik saspringti Jūs būtu, būs vairākas reizes vai arī viena reize dienā, kad Jūs jutīsieties atbrīvotāki. Un tas ir laiks, kad sākt attīstīt relaksācijas prasmi. Rakstiet dienasgrāmatu vai arī lieciet kādam, kurš Jūs ciena atgādināt Jums to praktizēt katru dienu, un Jūs apgūsiet šīs grūtās, bet nenovērtējamās iemaņas.
Pastāv četras biežāk izmantojamās relaksācijas tehnikas:
1. Nodarbiniet sevi – dariet kaut ko vai domājiet par ko citu, nevis to, kas Jūs satrauc
Ja jums sāp mugura, tā vietā, lai par to runātu, kad satiekat kādu – labāk runājiet par viņa vai viņas interesēm. Pārmaiņus aizraujieties ar futbola skatīšanos pa TV, samežģītu musturu izšūšanu, datorspēlēm, vai vērojiet, kā uz jumta dzegas nosēžas baloži... Jūsu prāts būs tik aizņemts ar ko citu, ka tam nebūs rezerves resursu, lai uztrauktos par Jūsu muguras sāpēm.
2. Fizisks sasprindzinājums un atslābums
Tas ir fizisks vingrojums, kad Jūsu 7 sekundes sasprindziniet kādu ķermeņa daļu tik cieši, cik vien iespējams, sajūtat spriedzi un tad atslābināties un izjūtat atšķirību. Tad Jūs varat pāriet uz nākamo ķermeņa daļu, līdz esat izvingrinājis visas ķermeņa daļas, izņemot sāpošās. (Nesasprindziniet tās ķermeņa daļas, kurās sasprindzinājums rada spēcīgas sāpes vai kur Jums nesen sāpēja).
3. Elpošanas vingrojumi
Tā ir elpošana ar Jūsu diafragmas muskulatūru, nevis krūškurvi. Mēģiniet praktizēt diafragmas (vēdera) elpošanu katru dienu:
• Izvēlieties sēdēt uz augsta krēsla, nevis sakumpt virtuves krēslā, un pavērojiet, kuras ķermeņa daļas elpojot kustas.
• Uzlieciet rokas uz vēdera un domājiet par to, ka ievelkat ar gaisu pilnas plaušas un vēderu, ievērojiet, kā paceļas jūsu vēders, bet pleci, kad Jūs ievelkat dziļu elpu, paceļas mazāk.
• Domājiet par guļoša bērna elpošanu – tā vēders kustas uz augšu un leju.
4. Izbēgšana
Vislabāk to praktizēt pēc kāda fiziskās relaksācijas vingrinājuma – piemēram, fiziskā sasprindzinājuma un atslābuma vai arī elpošanas ar vēderu:
• Mēģiniet iedomāties sevi atpakaļ laikā, vietā vai notikumā, kur Jūs bijāt ļoti laimīgs un atbrīvots. Varbūt par brīvdienām pludmalē, vai atpūtas laikā ēdot šokolādes kūku pēc tam, kad mamma to izņēmusi no krāsns.
• Mēģiniet pilnībā atsaukt atmiņā visas ar šo notikumu saistītās brīnišķīgās lietas – skatus, smaržas, skaņas un vispārēju drošības, miera, klusuma un kontroles sajūtu.
• Iedomājieties, kā ejat pa jauku aleju (vai regulāras formas parku) līdz durvīm vai vārtiem, kurus atverot Jūs nokļūstat šajā svētlaimīgajā vietā un savā prātā vienkārši izbaudāt to. Pēc brīža Jūs iedomājaties, ka pagriežaties un ejat atpakaļ pa vārtiem vai durvīm un pa aleju uz šeit un tagad.
Avots: www.backcare.org.uk
