Divdesmitgadnieki, kuriem ir saspringts dzīves stils, daudz biežāk cieš no iegūtām muguras sāpēm jau trīsdesmit gadu vecumā.

Pie šāda secinājuma pētījumu rezultātā nonāca Londonas Universitātes koledžas zinātnieki. Pētījuma gaitā tika nointervēti 5700 respondenti – 33 gadus veci vīrieši un sievietes. Līdzīgi kā pirms desmit gadiem, kad respondenti bija 23 gadus veci, viņiem tika uzdoti jautājumi par dažādiem garīgiem un fiziskiem simptomiem. Tie aptaujas dalībnieki, kuri 23 gadu vecumā stāstīja par psiholoģisku stresu, 32 – 33 gadu vecumā divas reizes biežāk stāstīja arī par sāpēm muguras lejasdaļā.

Pētījuma dalībnieki bija 1958.gadā dzimušu cilvēku grupa, kuri pētījuma nolūkos tika aptaujāti ar desmit gadu intervālu. Aptuveni 10% respondentu (571) apgalvoja, ka viņi sāka just sāpes muguras lejasdaļā iepriekšējā gadā.

Stress ietekmē visu

Šie atklājumi ir interesanti, jo tie parāda, ka stress var negatīvi ietekmēt jaunu cilvēku veselības stāvokli. Runājot par vidēja vecuma un vecāka gadagājuma cilvēkus veselību, stress it īpaši pasliktina, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Bez stresa, kā viena no galvenajiem muguras lejasdaļas sāpju attīstīšanās priekšnosacījumiem, tika atklāta vēl viena sakarība. Pētījums pierādīja, ka cilvēkiem ar regulāriem smēķēšanas ieradumiem muguras sāpes attīstījās 1,6 reizes biežāk, nekā nesmēķētājiem. Tika pētīti arī citi faktori, piemēram, apmierinātība ar darbu, sociālais stāvoklis, ķermeņa masas indekss un emocionālais stāvoklis, taču to saistība ar muguras sāpju attīstību netika pierādīta.

Pētnieki neizdalīja īpašus tos psiholoģiskā stresa tipus, kuri bija saistīti ar muguras sāpju attīstīšanos vairāk, nekā citi, taču minēja vairākus tādus apstākļus, kā sociāli ekonomiskais statuss, nepilna ģimene, problēmas skolā, kuri var kļūt par muguras sāpju attīstīšanās cēloni agrīnā pieauguša cilvēka dzīves posmā.